5. Pārāyanavaggo

Vatthugāthā

982.

Kosalānaṃ purā rammā, agamā dakkhiṇāpathaṃ;

Ākiñcaññaṃ patthayāno, brāhmaṇo mantapāragū.

983.

So assakassa visaye, aḷakassa [muḷakassa (syā.), mūḷhakassa (ka.), maḷakassa (niddesa)] samāsane;

Vasi godhāvarīkūle, uñchena ca phalena ca.

984.

Tasseva upanissāya, gāmo ca vipulo ahu;

Tato jātena āyena, mahāyaññamakappayi.

985.

Mahāyaññaṃ yajitvāna, puna pāvisi assamaṃ;

Tasmiṃ paṭipaviṭṭhamhi, añño āgañchi brāhmaṇo.

986.

Ugghaṭṭapādo tasito [tassito (ka.)], paṅkadanto rajassiro;

So ca naṃ upasaṅkamma, satāni pañca yācati.

987.

Tamenaṃ bāvarī disvā, āsanena nimantayi;

Sukhañca kusalaṃ pucchi, idaṃ vacanamabravi.

988.

‘‘Yaṃ kho mama deyyadhammaṃ, sabbaṃ visajjitaṃ mayā;

Anujānāhi me brahme, natthi pañcasatāni me’’.

989.

‘‘Sace me yācamānassa, bhavaṃ nānupadassati;

Sattame divase tuyhaṃ, muddhā phalatu sattadhā’’.

990.

Abhisaṅkharitvā kuhako, bheravaṃ so akittayi;

Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, bāvarī dukkhito ahu.

991.

Ussussati anāhāro, sokasallasamappito;

Athopi evaṃ cittassa, jhāne na ramatī mano.

992.

Utrastaṃ dukkhitaṃ disvā, devatā atthakāminī;

Bāvariṃ upasaṅkamma, idaṃ vacanamabravi.

993.

‘‘Na so muddhaṃ pajānāti, kuhako so dhanatthiko;

Muddhani muddhapāte vā, ñāṇaṃ tassa na vijjati’’.

994.

‘‘Bhotī carahi jānāsi, taṃ me akkhāhi pucchitā;

Muddhaṃ muddhādhipātañca, taṃ suṇoma vaco tava’’.

995.

‘‘Ahampetaṃ na jānāmi, ñāṇamettha na vijjati;

Muddhani muddhādhipāte ca, jinānaṃ hettha [muddhaṃ muddhādhipāto ca, jinānaṃ heta (sī. syā. pī.)] dassanaṃ’’.

996.

‘‘Atha ko carahi jānāti, asmiṃ pathavimaṇḍale [puthavimaṇḍale (sī. pī.)];

Muddhaṃ muddhādhipātañca, taṃ me akkhāhi devate’’.

997.

‘‘Purā kapilavatthumhā, nikkhanto lokanāyako;

Apacco okkākarājassa, sakyaputto pabhaṅkaro.

998.

‘‘So hi brāhmaṇa sambuddho, sabbadhammāna pāragū;

Sabbābhiññābalappatto, sabbadhammesu cakkhumā;

Sabbakammakkhayaṃ patto, vimutto upadhikkhaye.

999.

‘‘Buddho so bhagavā loke, dhammaṃ deseti cakkhumā;

Taṃ tvaṃ gantvāna pucchassu, so te taṃ byākarissati’’.

1000.

Sambuddhoti vaco sutvā, udaggo bāvarī ahu;

Sokassa tanuko āsi, pītiñca vipulaṃ labhi.

1001.

So bāvarī attamano udaggo, taṃ devataṃ pucchati vedajāto;

‘‘Katamamhi gāme nigamamhi vā pana, katamamhi vā janapade lokanātho;

Yattha gantvāna passemu [gantvā namassemu (sī. syā. pī.)], sambuddhaṃ dvipaduttamaṃ’’ [dvipaduttamaṃ (sī. syā. pī.)],.

1002.

‘‘Sāvatthiyaṃ kosalamandire jino, pahūtapañño varabhūrimedhaso;

So sakyaputto vidhuro anāsavo, muddhādhipātassa vidū narāsabho’’.

1003.

Tato āmantayī sisse, brāhmaṇe mantapārage;

‘‘Etha māṇavā akkhissaṃ, suṇātha vacanaṃ mama.

1004.

‘‘Yasseso dullabho loke, pātubhāvo abhiṇhaso;

Svājja lokamhi uppanno, sambuddho iti vissuto;

Khippaṃ gantvāna sāvatthiṃ, passavho dvipaduttamaṃ’’.

1005.

‘‘Kathaṃ carahi jānemu, disvā buddhoti brāhmaṇa;

Ajānataṃ no pabrūhi, yathā jānemu taṃ mayaṃ’’.



波罗延品
序偈
从迷人的拘萨罗国，他前往南方；
这位精通咒语的婆罗门，追寻无所有。
他在阿萨卡地区，阿拉卡的邻近；
住在果达瓦利河岸，以拾穗与果实为生。
依靠他的居住，村落变得兴旺；
以此所得收入，举行了大祭祀。
完成大祭祀后，他又回到精舍；
当他刚刚回返时，另一婆罗门来访。
脚步疲惫口渴，牙齿沾泥发蓬乱；
他走近婆婆利，乞求五百钱币。
婆婆利见他至，邀请其就座；
问候平安健康，说出这番话。
"我所有可施之物，已全部布施；
请原谅我婆罗门，我无五百钱。"
"如果对我的请求，您不予施与；
七日之内必定，你头裂七块。"
诡计多端的骗子，说出恐怖诅咒；
听闻这些话语，婆婆利忧愁。
不食而日渐憔悴，为忧箭所中；
即便心如此状，静虑亦无乐。
见他惊恐痛苦，一位善意天神；
走近婆婆利前，说出这番话。
"他不知头为何，只是贪财者；
关于头与头破，他毫无智慧。"
"尊者若真知晓，请为我解说；
何为头与头破，愿闻您教诲。"
"我也不知此事，我无此智慧；
关于头与头破，唯胜者知见。"
"那么究竟是谁，在这大地上；
知晓头与头破，请告诉我天神。"
"从迦毗罗卫城（今尼泊尔蓝毗尼），出世世间导师；
甘蔗王的后裔，释迦族之子，光明之主。"
"他是正等觉者，通达一切法；
具足神通力，于诸法具眼；
灭尽一切业，解脱诸执取。"
"彼佛世尊在世间，具眼者说法；
你去向他请教，他必为你解答。"
听闻"正等觉"言，婆婆利欢喜；
忧愁渐渐消退，获得广大喜。
婆婆利心满意足欢喜，生起智慧问天神；
"在哪个村镇城市中，在哪片土地上有世间导师；
我们该往何处去，瞻仰两足尊最上正等觉。"
"胜者住舍卫城（今印度北方邦斯拉瓦斯提）憍萨罗国，
具广大智慧最胜聪睿；
他是释迦之子无漏者，
知晓头破之事人中牛。"
于是他召集弟子，通晓咒语的婆罗门；
"来吧年轻人们，我说你们听。
"世间难得见，其数数现世；
今日出现于世间，名声远扬为正觉；
速往舍卫城，得见两足尊。"
"我们如何得知，见到是佛陀婆罗门；
我等不知请告知，如何得知是他。"

1006.

‘‘Āgatāni hi mantesu, mahāpurisalakkhaṇā;

Dvattiṃsāni ca [dvittiṃsā ca (sī. syā. pī.), dvittiṃsa tāni (?)] byākkhātā, samattā anupubbaso.

1007.

‘‘Yassete honti gattesu, mahāpurisalakkhaṇā;

Dveyeva tassa gatiyo, tatiyā hi na vijjati.

1008.

‘‘Sace agāraṃ āvasati [ajjhāvasati (ka.)], vijeyya pathaviṃ imaṃ;

Adaṇḍena asatthena, dhammenamanusāsati.

1009.

‘‘Sace ca so pabbajati, agārā anagāriyaṃ;

Vivaṭṭacchado [vivattachaddo (sī.)] sambuddho, arahā bhavati anuttaro.

1010.

‘‘Jātiṃ gottañca lakkhaṇaṃ, mante sisse punāpare;

Muddhaṃ muddhādhipātañca, manasāyeva pucchatha.

1011.

‘‘Anāvaraṇadassāvī, yadi buddho bhavissati;

Manasā pucchite pañhe, vācāya vissajessati’’.

1012.

Bāvarissa vaco sutvā, sissā soḷasa brāhmaṇā;

Ajito tissametteyyo, puṇṇako atha mettagū.

1013.

Dhotako upasīvo ca, nando ca atha hemako;

Todeyyakappā dubhayo, jatukaṇṇī ca paṇḍito.

1014.

Bhadrāvudho udayo ca, posālo cāpi brāhmaṇo;

Mogharājā ca medhāvī, piṅgiyo ca mahāisi.

1015.

Paccekagaṇino sabbe, sabbalokassa vissutā;

Jhāyī jhānaratā dhīrā, pubbavāsanavāsitā.

1016.

Bāvariṃ abhivādetvā, katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ;

Jaṭājinadharā sabbe, pakkāmuṃ uttarāmukhā.

1017.

Aḷakassa patiṭṭhānaṃ, purimāhissatiṃ [purimaṃ māhissatiṃ (sī. pī.), puraṃ māhissatiṃ (syā.)] tadā;

Ujjeniñcāpi gonaddhaṃ, vedisaṃ vanasavhayaṃ.

1018.

Kosambiñcāpi sāketaṃ, sāvatthiñca puruttamaṃ;

Setabyaṃ kapilavatthuṃ, kusinārañca mandiraṃ.

1019.

Pāvañca bhoganagaraṃ, vesāliṃ māgadhaṃ puraṃ;

Pāsāṇakaṃ cetiyañca, ramaṇīyaṃ manoramaṃ.

1020.

Tasitovudakaṃ sītaṃ, mahālābhaṃva vāṇijo;

Chāyaṃ ghammābhitattova, turitā pabbatamāruhuṃ.

1021.

Bhagavā tamhi samaye, bhikkhusaṅghapurakkhato;

Bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti, sīhova nadatī vane.

1022.

Ajito addasa buddhaṃ, sataraṃsiṃ [vītaraṃsiṃva (syā.), sataraṃsīva (ka.), pītaraṃsīva (niddesa)] va bhāṇumaṃ;

Candaṃ yathā pannarase, pāripūriṃ upāgataṃ.

1023.

Athassa gatte disvāna, paripūrañca byañjanaṃ;

Ekamantaṃ ṭhito haṭṭho, manopañhe apucchatha.

1024.

‘‘Ādissa jammanaṃ [jappanaṃ (ka.)] brūhi, gottaṃ brūhi salakkhaṇaṃ [brūhissa lakkhaṇaṃ (niddesa)];

Mantesu pāramiṃ brūhi, kati vāceti brāhmaṇo’’.

1025.

‘‘Vīsaṃ vassasataṃ āyu, so ca gottena bāvarī;

Tīṇissa lakkhaṇā gatte, tiṇṇaṃ vedāna pāragū.

1026.

‘‘Lakkhaṇe itihāse ca, sanighaṇḍusakeṭubhe;

Pañcasatāni vāceti, sadhamme pāramiṃ gato’’.

1027.

‘‘Lakkhaṇānaṃ pavicayaṃ, bāvarissa naruttama;

Kaṅkhacchida [taṇhacchida (bahūsu)] pakāsehi, mā no kaṅkhāyitaṃ ahu’’.

1028.

‘‘Mukhaṃ jivhāya chādeti, uṇṇassa bhamukantare;

Kosohitaṃ vatthaguyhaṃ, evaṃ jānāhi māṇava’’.

1029.

Pucchañhi kiñci asuṇanto, sutvā pañhe viyākate;

Vicinteti jano sabbo, vedajāto katañjalī.

1030.

‘‘Ko nu devo vā brahmā vā, indo vāpi sujampati;

Manasā pucchite pañhe, kametaṃ paṭibhāsati.

1031.

‘‘Muddhaṃ muddhādhipātañca, bāvarī paripucchati;

Taṃ byākarohi bhagavā, kaṅkhaṃ vinaya no ise’’.

1032.

‘‘Avijjā muddhāti jānāhi, vijjā muddhādhipātinī;

Saddhāsatisamādhīhi, chandavīriyena saṃyutā’’.



"在圣典中已说明，大人相的特征；
完整地依次说明，三十二种相。
"若人身上具足，这些大人相；
只有两种去处，第三则不存。
"若居住在家中，必能统领大地；
不用刑罚武器，以正法来治理。
"若他选择出家，离俗入无家；
揭开遮蔽正觉，成无上应供。
"关于生族相貌，及经典弟子事；
头颅与头破事，且用心意发问。
"若他是佛陀时，具无障碍见；
心意所问之事，必以言语解答。"
听闻婆婆利言，十六婆罗门；
阿耆多帝须弥多，富楼那与弥多求。
度多迦优波私婆，难陀以及醯摩迦；
都提耶双迦巴，聪慧的阇都干耳。
跋陀罗浮陀耶，还有婆罗门波娑罗；
聪慧的目犍连，及大仙人宾耆耶。
各自都有追随者，名声传遍世间；
禅修乐于静虑，皆具宿世善习。
向婆婆利礼敬，右绕礼毕后；
身披结鬃皮衣，向北方而去。
经阿拉卡城，当时至摩醯沙提（今印度中央邦曼德索尔）；
又至郁阇尼（今印度中央邦吴贾因）和瞿那达，毗提舍与林城。
经拘睒毗和娑鸡多，最胜城舍卫（今印度北方邦斯拉瓦斯提）；
设多毗耶迦毗罗卫（今尼泊尔蓝毗尼），至拘尸那迦罗（今印度北方邦库希那加尔）。
经波婆富饶城，毗舍离摩揭陀（今印度比哈尔邦）；
至巴萨那迦塔，那令人心喜之处。
如口渴求冷水，如商人求大利；
如暑热求树荫，他们急登山峰。
那时候世尊在，比丘僧众前首；
为比丘说法音，如林中狮子吼。
阿耆多见佛陀，如百光照耀日；
又如十五月圆，圆满无缺时。
见到他身相，及圆满相好；
欢喜立一旁，心意发问询。
"请说他年寿几何，姓氏相貌为何人；
通达几多圣典教，授徒弟子有几多？"
"寿有一百二十岁，其姓为婆婆利；
身上具三种相，通达三吠陀。
"于相书历史，及字汇声明；
教导五百人，于正法通达。"
"请为我等说，婆婆利相貌，
断除我等疑，人中最尊者。"
"舌能覆面容，眉间生白毫；
阴处如马藏，如是知青年。"
虽未听见有问，却闻答问语；
众人皆思维，生智合掌立。
"是天或梵天，抑或帝释天；
心中默问事，谁能如是答？
"婆婆利所问，头破头为何；
请世尊解说，除我等疑惑。"
"应知头为无明，智慧能破头；
信念与正定，精进欲相应。"

1033.

Tato vedena mahatā, santhambhitvāna māṇavo;

Ekaṃsaṃ ajinaṃ katvā, pādesu sirasā pati.

1034.

‘‘Bāvarī brāhmaṇo bhoto, saha sissehi mārisa;

Udaggacitto sumano, pāde vandati cakkhuma’’.

1035.

‘‘Sukhito bāvarī hotu, saha sissehi brāhmaṇo;

Tvañcāpi sukhito hohi, ciraṃ jīvāhi māṇava.

1036.

‘‘Bāvarissa ca tuyhaṃ vā, sabbesaṃ sabbasaṃsayaṃ;

Katāvakāsā pucchavho, yaṃ kiñci manasicchatha’’.

1037.

Sambuddhena katokāso, nisīditvāna pañjalī;

Ajito paṭhamaṃ pañhaṃ, tattha pucchi tathāgataṃ.

Vatthugāthā niṭṭhitā.

1. Ajitamāṇavapucchā

1038.

‘‘Kenassu nivuto loko, (iccāyasmā ajito)

Kenassu nappakāsati;

Kissābhilepanaṃ brūsi, kiṃsu tassa mahabbhayaṃ’’.

1039.

‘‘Avijjāya nivuto loko, (ajitāti bhagavā)

Vevicchā pamādā nappakāsati;

Jappābhilepanaṃ brūmi, dukkhamassa mahabbhayaṃ’’.

1040.

‘‘Savanti sabbadhi sotā, (iccāyasmā ajito)

Sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ;

Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi, kena sotā pidhiyyare’’ [pithiyyare (sī. syā. pī.), pithīyare (sī. aṭṭha.), pidhīyare (?)].

1041.

‘‘Yāni sotāni lokasmiṃ, (ajitāti bhagavā)

Sati tesaṃ nivāraṇaṃ;

Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi, paññāyete pidhiyyare’’.

1042.

‘‘Paññā ceva sati yañca [satī ceva (sī.), satī ca (syā.), satī cāpi (pī. niddesa), sati cāpi (niddesa)], (iccāyasmā ajito)

Nāmarūpañca mārisa;

Etaṃ me puṭṭho pabrūhi, katthetaṃ uparujjhati’’.

1043.

‘‘Yametaṃ pañhaṃ apucchi, ajita taṃ vadāmi te;

Yattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhati;

Viññāṇassa nirodhena, etthetaṃ uparujjhati’’.

1044.

‘‘Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekhā puthū idha;

Tesaṃ me nipako iriyaṃ, puṭṭho pabrūhi mārisa’’.

1045.

‘‘Kāmesu nābhigijjheyya, manasānāvilo siyā;

Kusalo sabbadhammānaṃ, sato bhikkhu paribbaje’’ti.

Ajitamāṇavapucchā paṭhamā niṭṭhitā.

2. Tissametteyyamāṇavapucchā

1046.

‘‘Kodha santusito loke, (iccāyasmā tissametteyyo)

Kassa no santi iñjitā;

Ko ubhantamabhiññāya, majjhe mantā na lippati [limpati (ka.)];

Kaṃ brūsi mahāpurisoti, ko idha sibbinimaccagā’’.

1047.

‘‘Kāmesu brahmacariyavā, (metteyyāti bhagavā)

Vītataṇho sadā sato;

Saṅkhāya nibbuto bhikkhu, tassa no santi iñjitā.

1048.

‘‘So ubhantamabhiññāya, majjhe mantā na lippati;

Taṃ brūmi mahāpurisoti, so idha sibbinimaccagā’’ti.

Tissametteyyamāṇavapucchā dutiyā niṭṭhitā.

3. Puṇṇakamāṇavapucchā

1049.

‘‘Anejaṃ mūladassāviṃ, (iccāyasmā puṇṇako)

Atthi [atthī (syā.)] pañhena āgamaṃ;

Kiṃ nissitā isayo manujā, khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;

Yaññamakappayiṃsu puthūdha loke, pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ’’.

1050.

‘‘Ye kecime isayo manujā, (puṇṇakāti bhagavā)

Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;

Yaññamakappayiṃsu puthūdha loke, āsīsamānā puṇṇaka itthattaṃ [itthabhāvaṃ (sī. syā.)];

Jaraṃ sitā yaññamakappayiṃsu’’.

1051.

‘‘Ye kecime isayo manujā, (iccāyasmā puṇṇako)

Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;

Yaññamakappayiṃsu puthūdha loke, kaccissu te bhagavā yaññapathe appamattā;

Atāruṃ jātiñca jarañca mārisa, pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ’’.



于是青年以大智慧，振作起自身；
偏袒羊皮衣，头面礼足下。
"婆婆利婆罗门，与弟子众等；
心怀大欢喜，礼拜具眼者。"
"愿婆婆利与，诸弟子安乐；
你也得安乐，长寿青年人。
"婆婆利和你，以及一切人；
所有诸疑惑，随意皆可问。"
蒙正觉允许，合掌而安坐；
阿耆多首先，向如来发问。
序偈终
阿耆多学童之问
"何物蒙蔽世间（尊者阿耆多如是说）
何故不显现？
说何为涂着？何为大恐怖？"
"无明蒙蔽世间（世尊告阿耆多）
因吝啬放逸不显现；
我说渴爱为涂着，苦为大恐怖。"
"诸流遍处流（尊者阿耆多如是说）
何物能遮流？
请说防护流，何物能止流？"
"世间所有流（世尊告阿耆多）
正念能遮流；
我说护诸流，以慧能止流。"
"智慧与正念（尊者阿耆多如是说）
名色尊者请；
为我解此问，此在何处灭？"
"你所问之事，阿耆多我说；
名与色何处，无余皆灭尽；
因识之灭尽，此处得灭尽。"
"已通达诸法，及诸学处者；
请为我解说，贤者如何行？"
"不应贪诸欲，心意应清净；
善巧一切法，具念比丘行。"
阿耆多学童之问第一终
帝须弥勒学童之问
"谁在世知足（尊者帝须弥勒如是说）
谁无有动摇？
谁知晓两端，以慧不染着中间？
谁是大丈夫，谁超越缝合？"
"于欲修梵行（世尊告弥勒）
离爱常正念；
比丘经思择得寂灭，彼无有动摇。
"彼知晓两端，以慧不染着中间；
我说彼即是大丈夫，彼已超越缝合。"
帝须弥勒学童之问第二终
富楼那学童之问
"见无动根本者（尊者富楼那如是说）
我今带问而来；
诸仙人凡夫，刹帝利婆罗门向诸天；
在此世间广设祭祀，我问世尊请为说明。"
"所有诸仙人凡夫（世尊告富楼那）
刹帝利婆罗门向诸天；
在此世间广设祭祀，富楼那希求此有；
依止老而设祭祀。"
"所有诸仙人凡夫（尊者富楼那如是说）
刹帝利婆罗门向诸天；
在此世间广设祭祀，世尊他们于祭祀道不放逸；
是否度脱生与老尊者？我问世尊请为说明。"

1052.

‘‘Āsīsanti thomayanti, abhijappanti juhanti; (Puṇṇakāti bhagavā)

Kāmābhijappanti paṭicca lābhaṃ, te yājayogā bhavarāgarattā;

Nātariṃsu jātijaranti brūmi’’.

1053.

‘‘Te ce nātariṃsu yājayogā, (iccāyasmā puṇṇako)

Yaññehi jātiñca jarañca mārisa;

Atha ko carahi devamanussaloke, atāri jātiñca jarañca mārisa;

Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ’’.

1054.

‘‘Saṅkhāya lokasmi paroparāni [parovarāni (sī. syā.)], (puṇṇakāti bhagavā)

Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke;

Santo vidhūmo anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmī’’ti.

Puṇṇakamāṇavapucchā tatiyā niṭṭhitā.

4. Mettagūmāṇavapucchā

1055.

‘‘Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ, (iccāyasmā mettagū)

Maññāmi taṃ vedaguṃ bhāvitattaṃ;

Kuto nu dukkhā samudāgatā ime, ye keci lokasmimanekarūpā’’.

1056.

‘‘Dukkhassa ve maṃ pabhavaṃ apucchasi, (mettagūti bhagavā)

Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ;

Upadhinidānā pabhavanti dukkhā, ye keci lokasmimanekarūpā.

1057.

‘‘Yo ve avidvā upadhiṃ karoti, punappunaṃ dukkhamupeti mando;

Tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirā, dukkhassa jātippabhavānupassī’’.

1058.

‘‘Yaṃ taṃ apucchimha akittayī no, aññaṃ taṃ pucchāma [pucchāmi (sī. pī.)] tadiṅgha brūhi;

Kathaṃ nu dhīrā vitaranti oghaṃ, jātiṃ jaraṃ sokapariddavañca;

Taṃ me muni sādhu viyākarohi, tathā hi te vidito esa dhammo’’.

1059.

‘‘Kittayissāmi te dhammaṃ, (mettagūti bhagavā)

Diṭṭhe dhamme anītihaṃ;

Yaṃ viditvā sato caraṃ, tare loke visattikaṃ’’.

1060.

‘‘Tañcāhaṃ abhinandāmi, mahesi dhammamuttamaṃ;

Yaṃ viditvā sato caraṃ, tare loke visattikaṃ’’.

1061.

‘‘Yaṃ kiñci sampajānāsi, (mettagūti bhagavā)

Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe;

Etesu nandiñca nivesanañca, panujja viññāṇaṃ bhave na tiṭṭhe.

1062.

‘‘Evaṃvihārī sato appamatto, bhikkhu caraṃ hitvā mamāyitāni;

Jātiṃ jaraṃ sokapariddavañca, idheva vidvā pajaheyya dukkhaṃ’’.

1063.

‘‘Etābhinandāmi vaco mahesino, sukittitaṃ gotamanūpadhīkaṃ;

Addhā hi bhagavā pahāsi dukkhaṃ, tathā hi te vidito esa dhammo.

1064.

‘‘Te cāpi nūnappajaheyyu dukkhaṃ, ye tvaṃ muni aṭṭhitaṃ ovadeyya;

Taṃ taṃ namassāmi samecca nāga, appeva maṃ bhagavā aṭṭhitaṃ ovadeyya’’.

1065.

‘‘Yaṃ brāhmaṇaṃ vedagumābhijaññā, akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ;

Addhā hi so oghamimaṃ atāri, tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkho.

1066.

‘‘Vidvā ca yo [so (sī. syā. pī.)] vedagū naro idha, bhavābhave saṅgamimaṃ visajja;

So vītataṇho anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmī’’ti.

Mettagūmāṇavapucchā catutthī niṭṭhitā.

5. Dhotakamāṇavapucchā

1067.

‘‘Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ, (iccāyasmā dhotako)

Vācābhikaṅkhāmi mahesi tuyhaṃ;

Tava sutvāna nigghosaṃ, sikkhe nibbānamattano’’.

1068.

‘‘Tenahātappaṃ karohi, (dhotakāti bhagavā) idheva nipako sato;

Ito sutvāna nigghosaṃ, sikkhe nibbānamattano’’.

1069.

‘‘Passāmahaṃ devamanussaloke, akiñcanaṃ brāhmaṇamiriyamānaṃ;

Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhu, pamuñca maṃ sakka kathaṃkathāhi’’.



"他们祈望赞颂（世尊告富楼那）
持咒和祭祀；为欲而持咒求得利，
他们依祭祀染着有爱；
我说他们未度生老。"
"若他们依祭祀（尊者富楼那如是说）
未度生与老尊者；
那么天与人世间中，谁能度脱生与老尊者；
我问世尊请为说明。"
"于世观察上下已（世尊告富楼那）
于世间何处无动摇；
寂静无烟无恼无希求，我说彼已度生老。"
富楼那学童之问第三终
弥多求学童之问
"我问世尊请为说明（尊者弥多求如是说）
我知您通达自修习；
这些种种苦从何而来，世间一切诸多形态？"
"你问我苦的根源（世尊告弥多求）
我如实知见为你说；
依止执取为苦源，世间一切诸多形态。
"愚者无知造执取，一再轮回趋向苦；
故知者不造执取，观见苦从生而起。"
"我们所问您已说，现再问您请解说；
智者如何度暴流，生老忧悲如何度；
牟尼请善为解说，因您已证知此法。"
"我为你说此法（世尊告弥多求）
现见非传闻；
知此具正念行，超越世间着。"
"我欢喜此法，大仙最上法；
知此具正念行，超越世间着。"
"凡你所了知（世尊告弥多求）
上下及四方；
于此喜住处，除遣识不住。
"如是住具念不放逸，比丘行舍我所有；
生老忧悲苦，智者于此即断苦。"
"我喜大仙言，善说瞿昙无依法；
世尊确实断诸苦，如是您已证此法。
"他们必能断诸苦，蒙牟尼指导不懈怠；
我见龙象敬礼您，愿世尊教导我精进。"
"若知婆罗门通达者，无所有不着欲有；
他确已度此暴流，度至彼岸无荒秽无疑。
"于此通达智慧人，舍离此有非有着；
彼离爱无恼无求，我说彼度生与老。"
弥多求学童之问第四终
度多迦学童之问
"我问世尊请为说明（尊者度多迦如是说）
大仙我渴仰您言教；
听闻您的声音后，学习自己的涅槃。"
"因此要精进（世尊告度多迦）于此具慧念；
从此闻声音，学习自己的涅槃。"
"我见天人世界中，无所有婆罗门行；
我礼敬遍眼者，释迦请解我疑惑。"

1070.

‘‘Nāhaṃ sahissāmi [samissāmi (syā.), gamissāmi (sī.), samīhāmi (pī.)] pamocanāya, kathaṃkathiṃ dhotaka kañci loke;

Dhammañca seṭṭhaṃ abhijānamāno [ājānamāno (sī. syā. pī.)], evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresi’’.

1071.

‘‘Anusāsa brahme karuṇāyamāno, vivekadhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ;

Yathāhaṃ ākāsova abyāpajjamāno, idheva santo asito careyyaṃ’’.

1072.

‘‘Kittayissāmi te santiṃ, (dhotakāti bhagavā) diṭṭhe dhamme anītihaṃ;

Yaṃ viditvā sato caraṃ, tare loke visattikaṃ’’.

1073.

‘‘Tañcāhaṃ abhinandāmi, mahesi santimuttamaṃ;

Yaṃ viditvā sato caraṃ, tare loke visattikaṃ’’.

1074.

‘‘Yaṃ kiñci sampajānāsi, (dhotakāti bhagavā)

Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe;

Etaṃ viditvā saṅgoti loke, bhavābhavāya mākāsi taṇha’’nti.

Dhotakamāṇavapucchā pañcamī niṭṭhitā.

6. Upasīvamāṇavapucchā

1075.

‘‘Eko ahaṃ sakka mahantamoghaṃ, (iccāyasmā upasīvo)

Anissito no visahāmi tārituṃ;

Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu, yaṃ nissito oghamimaṃ tareyyaṃ’’.

1076.

‘‘Ākiñcaññaṃ pekkhamāno satimā, (upasīvāti bhagavā)

Natthīti nissāya tarassu oghaṃ;

Kāme pahāya virato kathāhi, taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassa’’ [rattamahābhipassa (syā.), rattamahaṃ vipassa (ka.)].

1077.

‘‘Sabbesu kāmesu yo vītarāgo, (iccāyasmā upasīvo)

Ākiñcaññaṃ nissito hitvā maññaṃ;

Saññāvimokkhe parame vimutto [dhimutto (ka.)], tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyī’’ [anānuvāyī (syā. ka.)].

1078.

‘‘Sabbesu kāmesu yo vītarāgo, (upasīvāti bhagavā)

Ākiñcaññaṃ nissito hitvā maññaṃ;

Saññāvimokkhe parame vimutto, tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī’’.

1079.

‘‘Tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyī, pūgampi vassānaṃ samantacakkhu;

Tattheva so sītisiyā vimutto, cavetha viññāṇaṃ tathāvidhassa’’.

1080.

‘‘Accī yathā vātavegena khittā [khittaṃ (syā.), khitto (pī.)], (upasīvāti bhagavā)

Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ;

Evaṃ munī nāmakāyā vimutto, atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ’’.

1081.

‘‘Atthaṅgato so uda vā so natthi, udāhu ve sassatiyā arogo;

Taṃ me munī sādhu viyākarohi, tathā hi te vidito esa dhammo’’.

1082.

‘‘Atthaṅgatassa na pamāṇamatthi, (upasīvāti bhagavā)

Yena naṃ vajjuṃ taṃ tassa natthi;

Sabbesu dhammesu samūhatesu, samūhatā vādapathāpi sabbe’’ti.

Upasīvamāṇavapucchā chaṭṭhī niṭṭhitā.

7. Nandamāṇavapucchā

1083.

‘‘Santi loke munayo, (iccāyasmā nando)

Janā vadanti tayidaṃ kathaṃsu;

Ñāṇūpapannaṃ no muniṃ [muni no (syā. ka.)] vadanti, udāhu ve jīvitenūpapannaṃ’’.

1084.

‘‘Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena, (na sīlabbatena) [( ) natthi sī.-pī potthakesu]

Munīdha nanda kusalā vadanti;

Visenikatvā anīghā nirāsā, caranti ye te munayoti brūmi’’.

1085.

‘‘Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse, (iccāyasmā nando)

Diṭṭhassutenāpi [diṭṭhena sutenāpi (sī.), diṭṭhe sutenāpi (syā. pī. ka.)] vadanti suddhiṃ;

Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ, anekarūpena vadanti suddhiṃ;

Kaccissu te bhagavā tattha yatā carantā, atāru jātiñca jarañca mārisa;

Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ’’.



"我不能解脱任何（世尊告度多迦），世间有疑惑者；
但当知最胜法，如是度此暴流。"
"请慈悲教导我，使我知离欲法；
如虚空无障碍，此地寂静安住。"
"我为你说寂静（世尊告度多迦），现见非传闻；
知此具正念行，超越世间着。"
"我欢喜此法，大仙最上寂；
知此具正念行，超越世间着。"
"凡你所了知（世尊告度多迦）
上下及四方；
知此为世着，莫贪有非有。"
度多迦学童之问第五终
优波私婆学童之问
"我独自释迦大暴流（尊者优波私婆如是说）
无所依不能度越；
请说所缘遍眼者，依止何能度暴流。"
"观察无所有具念（世尊告优波私婆）
依止'无'度暴流；
舍欲离诸论，昼夜见爱尽。"
"于诸欲离贪（尊者优波私婆如是说）
依无所有舍其他；
解脱最上想，住此无随从？"
"于诸欲离贪（世尊告优波私婆）
依无所有舍其他；
解脱最上想，可住无随从。"
"若住此无随从，经多年遍眼者；
彼处得清凉解脱，如是人识会消失？"
"如火为风吹（世尊告优波私婆）
消逝不可数；
牟尼离名身，消逝不可数。"
"彼已灭或全无有，或永恒无病存；
请牟尼善为解说，因您已证知此法。"
"已灭无可量（世尊告优波私婆）
无可说其事；
一切法断除，诸言路亦绝。"
优波私婆学童之问第六终
难陀学童之问
"世有牟尼者（尊者难陀如是说）
人说此云何；
说具智为牟尼，或依生活称？"
"非见闻与智（非戒禁）（世尊说）
难陀善者不说为牟尼；
离军无恼无希求，彼等行者我说是牟尼。"
"所有沙门婆罗门（尊者难陀如是说）
说见闻得清净；
说戒禁得清净，说种种得清净；
世尊他们如是行持，是否度脱生与老尊者；
我问世尊请为说明。"

1086.

‘‘Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse, (nandāti bhagavā)

Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṃ;

Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ, anekarūpena vadanti suddhiṃ;

Kiñcāpi te tattha yatā caranti, nāriṃsu jātijaranti brūmi’’.

1087.

‘‘Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse, (iccāyasmā nando)

Diṭṭhassutenāpi vadanti suddhiṃ;

Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ, anekarūpena vadanti suddhiṃ;

Te ce muni [sace muni (sī.)] brūsi anoghatiṇṇe, atha ko carahi devamanussaloke;

Atāri jātiñca jarañca mārisa, pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ’’.

1088.

‘‘Nāhaṃ sabbe samaṇabrāhmaṇāse, (nandāti bhagavā)

Jātijarāya nivutāti brūmi;

Ye sīdha diṭṭhaṃva sutaṃ mutaṃ vā, sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ;

Anekarūpampi pahāya sabbaṃ, taṇhaṃ pariññāya anāsavāse;

Te ve narā oghatiṇṇāti brūmi’’.

1089.

‘‘Etābhinandāmi vaco mahesino, sukittitaṃ gotamanūpadhīkaṃ;

Ye sīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā, sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ;

Anekarūpampi pahāya sabbaṃ, taṇhaṃ pariññāya anāsavāse;

Ahampi te oghatiṇṇāti brūmī’’ti.

Nandamāṇavapucchā sattamā niṭṭhitā.

8. Hemakamāṇavapucchā

1090.

‘‘Ye me pubbe viyākaṃsu, (iccāyasmā hemako)

Huraṃ gotamasāsanā;

Iccāsi iti bhavissati, sabbaṃ taṃ itihītihaṃ;

Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ, nāhaṃ tattha abhiramiṃ.

1091.

‘‘Tvañca me dhammamakkhāhi, taṇhānigghātanaṃ muni;

Yaṃ viditvā sato caraṃ, tare loke visattikaṃ’’.

1092.

‘‘Idha diṭṭhasutamutaviññātesu, piyarūpesu hemaka;

Chandarāgavinodanaṃ, nibbānapadamaccutaṃ.

1093.

‘‘Etadaññāya ye satā, diṭṭhadhammābhinibbutā;

Upasantā ca te sadā, tiṇṇā loke visattika’’nti.

Hemakamāṇavapucchā aṭṭhamā niṭṭhitā.

9. Todeyyamāṇavapucchā

1094.

‘‘Yasmiṃ kāmā na vasanti, (iccāyasmā todeyyo)

Taṇhā yassa na vijjati;

Kathaṃkathā ca yo tiṇṇo, vimokkho tassa kīdiso’’.

1095.

‘‘Yasmiṃ kāmā na vasanti, (todeyyāti bhagavā)

Taṇhā yassa na vijjati;

Kathaṃkathā ca yo tiṇṇo, vimokkho tassa nāparo’’.

1096.

‘‘Nirāsaso so uda āsasāno, paññāṇavā so uda paññakappī;

Muniṃ ahaṃ sakka yathā vijaññaṃ, taṃ me viyācikkha samantacakkhu’’.

1097.

‘‘Nirāsaso so na ca āsasāno, paññāṇavā so na ca paññakappī;

Evampi todeyya muniṃ vijāna, akiñcanaṃ kāmabhave asatta’’nti.

Todeyyamāṇavapucchā navamā niṭṭhitā.

10. Kappamāṇavapucchā

1098.

‘‘Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhataṃ, (iccāyasmā kappo)

Oghe jāte mahabbhaye;

Jarāmaccuparetānaṃ, dīpaṃ pabrūhi mārisa;

Tvañca me dīpamakkhāhi, yathāyidaṃ nāparaṃ siyā’’.

1099.

‘‘Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhataṃ, (kappāti bhagavā)

Oghe jāte mahabbhaye;

Jarāmaccuparetānaṃ, dīpaṃ pabrūmi kappa te.

1100.

‘‘Akiñcanaṃ anādānaṃ, etaṃ dīpaṃ anāparaṃ;

Nibbānaṃ iti [nibbānamīti (sī.)] naṃ brūmi, jarāmaccuparikkhayaṃ.

1101.

‘‘Etadaññāya ye satā, diṭṭhadhammābhinibbutā;

Na te māravasānugā, na te mārassa paddhagū’’ti [paṭṭhagūti (syā. ka.)].

Kappamāṇavapucchā dasamā niṭṭhitā.

11. Jatukaṇṇimāṇavapucchā

1102.

‘‘Sutvānahaṃ vīramakāmakāmiṃ, (iccāyasmā jatukaṇṇi)

Oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamaṃ;

Santipadaṃ brūhi sahajanetta, yathātacchaṃ bhagavā brūhi me taṃ.



"所有沙门婆罗门（世尊告难陀）
说见闻得清净；
说戒禁得清净，说种种得清净；
纵使他们如是行持，我说未度生与老。"
"所有沙门婆罗门（尊者难陀如是说）
说见闻得清净；
说戒禁得清净，说种种得清净；
牟尼若说他们未度流，那么天人世间中；
谁能度脱生与老尊者，我问世尊请为说明。"
"我不说一切沙门婆罗门（世尊告难陀）
为生老所覆；
于此舍见闻觉知，及一切戒禁；
并舍弃一切种种，遍知爱无漏者；
我说此等人度暴流。"
"我欢喜大仙言，善说瞿昙无依法；
于此舍见闻觉知，及一切戒禁；
并舍弃一切种种，遍知爱无漏者；
我也说他们度暴流。"
难陀学童之问第七终
醯摩迦学童之问
"从前为我解说者（尊者醯摩迦如是说）
在瞿昙教法之前；
说'过去如是，未来亦然'，皆是传闻；
一切增长寻思，我于其中不喜。
"请为我说法，牟尼灭除渴爱；
知此具正念行，超越世间着。"
"于此见闻觉识，可爱色醯摩迦；
除去欲贪爱，不死涅槃道。
"知此具正念，现法得寂灭；
永远得寂静，度世间执着。"
醯摩迦学童之问第八终
都提耶学童之问
"诸欲不住其中（尊者都提耶如是说）
渴爱于彼无；
度脱诸疑惑，解脱为何种？"
"诸欲不住其中（世尊告都提耶）
渴爱于彼无；
度脱诸疑惑，解脱无超越。"
"无求抑有求，有慧抑造慧；
释迦我如何，知牟尼遍眼请说明。"
"无求亦非求，有慧非造慧；
都提如是知牟尼，无所有不着欲有。"
都提耶学童之问第九终
迦巴学童之问
"立于湖中央（尊者迦巴如是说）
暴流生大怖；
为老死所逼，请说洲尊者；
请为我说洲，使无再有事。"
"立于湖中央（世尊告迦巴）
暴流生大怖；
为老死所逼，迦巴我说洲。
"无所有无取，此洲无超越；
我说此涅槃，老死尽无余。
"知此具正念，现法得寂灭；
不随魔力行，不随魔支配。"
迦巴学童之问第十终
阇都干耳学童之问
"我闻无欲勇者声（尊者阇都干耳如是说）
来问度流离欲者；
请说寂静处生眼者，如实世尊为我说。

1103.

‘‘Bhagavā hi kāme abhibhuyya iriyati, ādiccova pathaviṃ tejī tejasā;

Parittapaññassa me bhūripañña, ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ;

Jātijarāya idha vippahānaṃ’’.

1104.

‘‘Kāmesu vinaya gedhaṃ, (jatukaṇṇīti bhagavā) nekkhammaṃ daṭṭhu khemato;

Uggahītaṃ nirattaṃ vā, mā te vijjittha kiñcanaṃ.

1105.

‘‘Yaṃ pubbe taṃ visosehi, pacchā te māhu kiñcanaṃ;

Majjhe ce no gahessasi, upasanto carissasi.

1106.

‘‘Sabbaso nāmarūpasmiṃ, vītagedhassa brāhmaṇa;

Āsavāssa na vijjanti, yehi maccuvasaṃ vaje’’ti.

Jatukaṇṇimāṇavapucchā ekādasamā niṭṭhitā.

12. Bhadrāvudhamāṇavapucchā

1107.

‘‘Okañjahaṃ taṇhacchidaṃ anejaṃ, (iccāyasmā bhadrāvudho)

Nandiñjahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttaṃ;

Kappañjahaṃ abhiyāce sumedhaṃ, sutvāna nāgassa apanamissanti ito.

1108.

‘‘Nānājanā janapadehi saṅgatā, tava vīra vākyaṃ abhikaṅkhamānā;

Tesaṃ tuvaṃ sādhu viyākarohi, tathā hi te vidito esa dhammo’’.

1109.

‘‘Ādānataṇhaṃ vinayetha sabbaṃ, (bhadrāvudhāti bhagavā)

Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe;

Yaṃ yañhi lokasmimupādiyanti, teneva māro anveti jantuṃ.

1110.

‘‘Tasmā pajānaṃ na upādiyetha, bhikkhu sato kiñcanaṃ sabbaloke;

Ādānasatte iti pekkhamāno, pajaṃ imaṃ maccudheyye visatta’’nti.

Bhadrāvudhamāṇavapucchā dvādasamā niṭṭhitā.

13. Udayamāṇavapucchā

1111.

‘‘Jhāyiṃ virajamāsīnaṃ, (iccāyasmā udayo) katakiccaṃ anāsavaṃ;

Pāraguṃ sabbadhammānaṃ, atthi pañhena āgamaṃ;

Aññāvimokkhaṃ pabrūhi, avijjāya pabhedanaṃ’’.

1112.

‘‘Pahānaṃ kāmacchandānaṃ, (udayāti bhagavā) domanassāna cūbhayaṃ;

Thinassa ca panūdanaṃ, kukkuccānaṃ nivāraṇaṃ.

1113.

‘‘Upekkhāsatisaṃsuddhaṃ, dhammatakkapurejavaṃ;

Aññāvimokkhaṃ pabrūmi, avijjāya pabhedanaṃ’’.

1114.

‘‘Kiṃsu saṃyojano loko, kiṃsu tassa vicāraṇaṃ;

Kissassa vippahānena, nibbānaṃ iti vuccati’’.

1115.

‘‘Nandisaṃyojano loko, vitakkassa vicāraṇaṃ;

Taṇhāya vippahānena, nibbānaṃ iti vuccati’’.

1116.

‘‘Kathaṃ satassa carato, viññāṇaṃ uparujjhati;

Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamma, taṃ suṇoma vaco tava’’.

1117.

‘‘Ajjhattañca bahiddhā ca, vedanaṃ nābhinandato;

Evaṃ satassa carato, viññāṇaṃ uparujjhatī’’ti.

Udayamāṇavapucchā terasamā niṭṭhitā.

14. Posālamāṇavapucchā

1118.

‘‘Yo atītaṃ ādisati, (iccāyasmā posālo) anejo chinnasaṃsayo;

Pāraguṃ sabbadhammānaṃ, atthi pañhena āgamaṃ.

1119.

‘‘Vibhūtarūpasaññissa , sabbakāyappahāyino;

Ajjhattañca bahiddhā ca, natthi kiñcīti passato;

Ñāṇaṃ sakkānupucchāmi, kathaṃ neyyo tathāvidho’’.

1120.

‘‘Viññāṇaṭṭhitiyo sabbā, (posālāti bhagavā) abhijānaṃ tathāgato;

Tiṭṭhantamenaṃ jānāti, vimuttaṃ tapparāyaṇaṃ.

1121.

‘‘Ākiñcaññasambhavaṃ ñatvā, nandī saṃyojanaṃ iti;

Evametaṃ abhiññāya, tato tattha vipassati;

Etaṃ [evaṃ (syā. ka.)] ñāṇaṃ tathaṃ tassa, brāhmaṇassa vusīmato’’ti.

Posālamāṇavapucchā cuddasamā niṭṭhitā.

15. Mogharājamāṇavapucchā

1122.

‘‘Dvāhaṃ sakkaṃ apucchissaṃ, (iccāyasmā mogharājā)

Na me byākāsi cakkhumā;

Yāvatatiyañca devīsi, byākarotīti me sutaṃ.

1123.

‘‘Ayaṃ loko paro loko, brahmaloko sadevako;

Diṭṭhiṃ te nābhijānāti, gotamassa yasassino.



"世尊已胜诸欲而行，如日以热力照大地；
我智慧浅薄广慧者，请说法使我了知；
于此舍离生与老。"
"诸欲除贪着（世尊告阇都干耳），视出离为安稳；
所取或所舍，愿你无一物。
"过去事干枯，未来勿再有；
若不取现在，寂静而行止。
"于一切名色，离贪婆罗门；
诸漏皆不存，不随死魔力。"
阇都干耳学童之问第十一终
跋陀罗浮陀学童之问
"舍家断爱无动摇（尊者跋陀罗浮陀如是说）
舍喜度流得解脱；
舍分别求见善慧，闻龙象言当离此。
"众人从诸国土来，渴仰勇士您言教；
请为他们善解说，因您已证知此法。"
"应除一切取爱（世尊告跋陀罗浮陀）
上下及四方；
世间所执取，魔即随其后。
"故知者不取，比丘念无一物于世间；
观见着于取，此众陷死域。"
跋陀罗浮陀学童之问第十二终
优陀耶学童之问
"禅修离垢坐（尊者优陀耶如是说），所作已办无诸漏；
度脱一切法，我带问而来；
请说智解脱，粉碎无明法。"
"断除欲贪法（世尊告优陀耶），及双重忧恼；
除去惛沉法，防止掉举法。
"舍念遍清净，法寻为先导；
我说智解脱，粉碎无明法。"
"何为世系缚，何为其游荡；
舍离于何者，称为涅槃道？"
"喜爱为世缚，寻思为游荡；
舍离于渴爱，称为涅槃道。"
"具念如何行，识得以灭尽；
我来问世尊，愿闻您教诲。"
"内外诸感受，不生喜爱者；
具念如是行，识得以灭尽。"
优陀耶学童之问第十三终
波娑罗学童之问
"能说过去事（尊者波娑罗如是说），无动断诸疑；
度脱一切法，我带问而来。
"超越色想者，舍离一切身；
内外皆观见，无有一物存；
释迦我问智，如何导引彼？"
"一切识住处（世尊告波娑罗），如来皆了知；
知彼安住者，解脱趣彼方。
"知无所有生，喜为系缚已；
如是遍知已，于彼观察之；
此为真实智，梵行已立者。"
波娑罗学童之问第十四终
目犍连学童之问
"我曾两次问释迦（尊者目犍连如是说）
具眼者未为解说；
传说若第三请问，天仙即为解说明。
"此世与他世，梵世及天界；
不能知见解，瞿昙具名声。

1124.

‘‘Evaṃ abhikkantadassāviṃ, atthi pañhena āgamaṃ;

Kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ, maccurājā na passati’’.

1125.

‘‘Suññato lokaṃ avekkhassu, mogharāja sadā sato;

Attānudiṭṭhiṃ ūhacca, evaṃ maccutaro siyā;

Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ, maccurājā na passatī’’ti.

Mogharājamāṇavapucchā pannarasamā niṭṭhitā.

16. Piṅgiyamāṇavapucchā

1126.

‘‘Jiṇṇohamasmi abalo vītavaṇṇo, (iccāyasmā piṅgiyo)

Nettā na suddhā savanaṃ na phāsu;

Māhaṃ nassaṃ momuho antarāva

Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ;

Jātijarāya idha vippahānaṃ’’.

1127.

‘‘Disvāna rūpesu vihaññamāne, (piṅgiyāti bhagavā)

Ruppanti rūpesu janā pamattā;

Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto,

Jahassu rūpaṃ apunabbhavāya’’.

1128.

‘‘Disā catasso vidisā catasso, uddhaṃ adho dasa disā imāyo;

Na tuyhaṃ adiṭṭhaṃ asutaṃ amutaṃ [asutaṃ amutaṃ vā (sī.), asutāmutaṃ vā (syā.), asutaṃ’mutaṃ vā (pī.)], atho aviññātaṃ kiñcanamatthi [kiñci matthi (syā.), kiñci natthi (pī.), kiñcinamatthi (ka.)] loke;

Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ, jātijarāya idha vippahānaṃ’’.

1129.

‘‘Taṇhādhipanne manuje pekkhamāno, (piṅgiyāti bhagavā)

Santāpajāte jarasā parete;

Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto, jahassu taṇhaṃ apunabbhavāyā’’ti.

Piṅgiyamāṇavapucchā soḷasamā niṭṭhitā.

Pārāyanatthutigāthā

Idamavoca bhagavā magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye, paricārakasoḷasānaṃ [paricārakasoḷasannaṃ (syā. ka.)] brāhmaṇānaṃ ajjhiṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ [pañhe (sī. pī.)] byākāsi. Ekamekassa cepi pañhassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṃ paṭipajjeyya, gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṃ. Pāraṅgamanīyā ime dhammāti, tasmā imassa dhammapariyāyassa pārāyananteva [pārāyaṇaṃtveva (sī. aṭṭha.)] adhivacanaṃ.

1130.

Ajito tissametteyyo, puṇṇako atha mettagū;

Dhotako upasīvo ca, nando ca atha hemako.

1131.

Todeyya-kappā dubhayo, jatukaṇṇī ca paṇḍito;

Bhadrāvudho udayo ca, posālo cāpi brāhmaṇo;

Mogharājā ca medhāvī, piṅgiyo ca mahāisi.

1132.

Ete buddhaṃ upāgacchuṃ, sampannacaraṇaṃ isiṃ;

Pucchantā nipuṇe pañhe, buddhaseṭṭhaṃ upāgamuṃ.

1133.

Tesaṃ buddho pabyākāsi, pañhe puṭṭho yathātathaṃ;

Pañhānaṃ veyyākaraṇena, tosesi brāhmaṇe muni.

1134.

Te tositā cakkhumatā, buddhenādiccabandhunā;

Brahmacariyamacariṃsu, varapaññassa santike.

1135.

Ekamekassa pañhassa, yathā buddhena desitaṃ;

Tathā yo paṭipajjeyya, gacche pāraṃ apārato.

1136.

Apārā pāraṃ gaccheyya, bhāvento maggamuttamaṃ;

Maggo so pāraṃ gamanāya, tasmā pārāyanaṃ iti.

Pārāyanānugītigāthā

1137.

‘‘Pārāyanamanugāyissaṃ, (iccāyasmā piṅgiyo)

Yathāddakkhi tathākkhāsi, vimalo bhūrimedhaso;

Nikkāmo nibbano [nibbuto (syā.)] nāgo, kissa hetu musā bhaṇe.

1138.

‘‘Pahīnamalamohassa , mānamakkhappahāyino;

Handāhaṃ kittayissāmi, giraṃ vaṇṇūpasañhitaṃ.

1139.

‘‘Tamonudo buddho samantacakkhu, lokantagū sabbabhavātivatto;

Anāsavo sabbadukkhapahīno, saccavhayo brahme upāsito me.

1140.

‘‘Dijo yathā kubbanakaṃ pahāya, bahupphalaṃ kānanamāvaseyya;

Evaṃ pahaṃ appadasse pahāya, mahodadhiṃ haṃsoriva ajjhapatto.



"如此殊胜见者，我带问而来；
如何观察世间，死王不得见？"
"观世为空性，目犍连常具念；
拔除我见根，如是度死越；
如是观世间，死王不得见。"
目犍连学童之问第十五终
宾耆耶学童之问
"我已老无力失容色（尊者宾耆耶如是说）
眼不清耳不适；
愿我不为痴迷而中途消亡，
请说法使我了知；
于此舍离生与老。"
"见诸色相受损恼（世尊告宾耆耶）
放逸人为色所坏；
故你宾耆耶不放逸，
舍离色相勿再生。"
"四方四维与，上下共十方；
世间无一法，不为您所见闻觉知；
请说法使我了知，于此舍离生与老。"
"见诸人为渴爱制（世尊告宾耆耶）
生热恼为老所逼；
故你宾耆耶不放逸，舍离爱欲勿再生。"
宾耆耶学童之问第十六终
彼岸道赞偈
这是世尊在摩揭陀国巴萨那迦塔所说。应十六位婆罗门侍者之请，对其所问之问题一一作答。若能知晓每一问题之义与法，依法随法而行，便能到达老死之彼岸。因为这些法能令人到达彼岸，故此法门亦称为"彼岸道"。
阿耆多帝须弥多，富楼那与弥多求；
度多迦优波私婆，难陀以及醯摩迦。
都提耶双迦巴，聪慧的阇都干耳；
跋陀罗浮陀耶，还有婆罗门波娑罗；
聪慧的目犍连，及大仙人宾耆耶。
他们亲近佛陀，圆满行持仙人；
发问微妙义，亲近最上佛。
佛为他们说，如实答其问；
以问题解答，令婆罗门喜。
他们因具眼，佛陀日种亲；
令其生欢喜，近胜慧修梵行。
每一个问题，如佛所教示；
若能如是行，能从此岸到彼岸。
从此岸到彼岸，修习最上道；
此道通彼岸，故名彼岸道。
随彼岸道偈
"我将诵彼岸道（尊者宾耆耶如是说）
如所见而说，无垢广慧者；
无欲寂静龙，何故说妄语。
"已离垢迷惑，舍慢与覆藏；
我今当称颂，具美德之语。
"除暗佛遍眼，至世边超一切有；
无漏离众苦，称真实我所亲近。
"如鸟舍贫林，栖止多果林；
如是我舍浅见者，如鹅达大海。

1141.

‘‘Yeme pubbe viyākaṃsu, huraṃ gotamasāsanā;

Iccāsi iti bhavissati;

Sabbaṃ taṃ itihitihaṃ, sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ.

1142.

‘‘Eko tamanudāsino, jutimā so pabhaṅkaro;

Gotamo bhūripaññāṇo, gotamo bhūrimedhaso.

1143.

‘‘Yo me dhammamadesesi, sandiṭṭhikamakālikaṃ;

Taṇhakkhayamanītikaṃ , yassa natthi upamā kvaci’’.

1144.

‘‘Kiṃnu tamhā vippavasasi, muhuttamapi piṅgiya;

Gotamā bhūripaññāṇā, gotamā bhūrimedhasā.

1145.

‘‘Yo te dhammamadesesi, sandiṭṭhikamakālikaṃ;

Taṇhakkhayamanītikaṃ, yassa natthi upamā kvaci’’.

1146.

‘‘Nāhaṃ tamhā vippavasāmi, muhuttamapi brāhmaṇa;

Gotamā bhūripaññāṇā, gotamā bhūrimedhasā.

1147.

‘‘Yo me dhammamadesesi, sandiṭṭhikamakālikaṃ;

Taṇhakkhayamanītikaṃ, yassa natthi upamā kvaci.

1148.

‘‘Passāmi naṃ manasā cakkhunāva, rattindivaṃ brāhmaṇa appamatto;

Namassamāno vivasemi rattiṃ, teneva maññāmi avippavāsaṃ.

1149.

‘‘Saddhā ca pīti ca mano sati ca, nāpenti me gotamasāsanamhā;

Yaṃ yaṃ disaṃ vajati bhūripañño, sa tena teneva natohamasmi.

1150.

‘‘Jiṇṇassa me dubbalathāmakassa, teneva kāyo na paleti tattha;

Saṃkappayantāya [saṃkappayattāya (sī.)] vajāmi niccaṃ, mano hi me brāhmaṇa tena yutto.

1151.

‘‘Paṅke sayāno pariphandamāno, dīpā dīpaṃ upaplaviṃ [upallaviṃ (syā. niddesa)];

Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ, oghatiṇṇamanāsavaṃ’’.

1152.

‘‘Yathā ahū vakkali muttasaddho, bhadrāvudho āḷavi gotamo ca;

Evameva tvampi pamuñcassu saddhaṃ,

Gamissasi tvaṃ piṅgiya maccudheyyassa pāraṃ’’ [maccudheyyapāraṃ (sī.)].

1153.

‘‘Esa bhiyyo pasīdāmi, sutvāna munino vaco;

Vivaṭṭacchado sambuddho, akhilo paṭibhānavā.

1154.

‘‘Adhideve abhiññāya, sabbaṃ vedi varovaraṃ [paro varaṃ (sī. syā.), paro paraṃ (niddesa)];

Pañhānantakaro satthā, kaṅkhīnaṃ paṭijānataṃ.

1155.

‘‘Asaṃhīraṃ asaṅkuppaṃ, yassa natthi upamā kvaci;

Addhā gamissāmi na mettha kaṅkhā, evaṃ maṃ dhārehi adhimuttacitta’’nti.

Pārāyanavaggo pañcamo niṭṭhito.

Suttuddānaṃ –

1.

Urago [imā uddānagāthāyo sī. pī. potthakesu na santi] dhaniyopi ca, khaggavisāṇo kasi ca;

Cundo bhavo punadeva, vasalo ca karaṇīyañca;

Hemavato atha yakkho, vijayasuttaṃ munisuttavaranti.

2.

Paṭhamakaṭṭhavaro varavaggo, dvādasasuttadharo suvibhatto;

Desito cakkhumatā vimalena, suyyati vaggavaro uragoti.

3.

Ratanāmagandho hirimaṅgalanāmo, sucilomakapilo ca brāhmaṇadhammo;

Nāvā [nātha (ka.)] kiṃsīlauṭṭhahano ca, rāhulo ca punapi vaṅgīso.

4.

Sammāparibbājanīyopi cettha, dhammikasuttavaro suvibhatto;

Cuddasasuttadharo dutiyamhi, cūḷakavaggavaroti tamāhu.

5.

Pabbajjapadhānasubhāsitanāmo, pūraḷāso punadeva māgho ca;

Sabhiyaṃ keṇiyameva sallanāmo, vāseṭṭhavaro kālikopi ca.

6.

Nālakasuttavaro suvibhatto, taṃ anupassī tathā punadeva;

Dvādasasuttadharo tatiyamhi, suyyati vaggavaro mahānāmo.

7.

Kāmaguhaṭṭhakaduṭṭhakanāmā , suddhavaro paramaṭṭhakanāmo;

Jarā mettiyavaro suvibhatto, pasūramāgaṇḍiyā purābhedo.

8.

Kalahavivādo ubho viyuhā ca, tuvaṭakaattadaṇḍasāriputtā;

Soḷasasuttadharo catutthamhi, aṭṭhakavaggavaroti tamāhu.



"从前为我解说者，在瞿昙教法之前；
'过去如是未来亦然'；
皆是传闻，一切增长寻思。
"唯一除暗者，光明破暗者；
瞿昙广慧智，瞿昙广智慧。
"为我说此法，现见无时限；
灭爱无灾患，无处有等比。"
"为何须远离，片刻宾耆耶；
瞿昙广慧智，瞿昙广智慧。
"为你说此法，现见无时限；
灭爱无灾患，无处有等比。"
"我不曾远离，片刻婆罗门；
瞿昙广慧智，瞿昙广智慧。
"为我说此法，现见无时限；
灭爱无灾患，无处有等比。
"我以意与眼，昼夜见不放逸婆罗门；
礼敬度夜晚，故我想不离。
"信喜意正念，不离瞿昙教；
广慧所向方，我即彼方礼。
"我老力已衰，故身不能往；
常以思维去，意志系于彼。
"卧泥中挣扎，从洲至洲漂；
后见正觉者，度流无诸漏。"
"如跋迦利具信解脱，跋陀罗浮陀及阿拉维瞿昙；
如是你也当解脱信心，
宾耆耶你将到达死魔境之彼岸。"
"我更加净信，闻牟尼之言；
揭开覆正觉，无荒秽辩才。
"知晓诸天上，了知胜中胜；
导师解疑问，为认知怀疑。
"不动不摇动，无处有等比；
必定我将去无疑惑，如是持我心解脱。"
彼岸道品第五终
经集总摄
蛇品与牧牛，犀角与耕种；
准陀有非有，贱民与应作；
雪山复夜叉，胜利及牟尼。
第一上品组，十二经善分；
具眼无垢说，闻胜品名蛇。
宝爱香戒吉，净发迦毗罗梵法行；
船何戒食端，罗睺罗频毗娑。
正遍行在此，法经善分别；
十四经持二，名小品胜说。
出家精进善说名，补罗拉沙复摩伽；
舍比耶给孥刺名，婆私吒迦利迦等。
那罗迦经善分别，随观如是复重说；
十二经持第三中，闻品胜名大仙说。
欲窟八恶名，净胜八支名；
老慈善分别，波须罗摩干地耶前分。
诤论二种分，多拔自杖舍利子；
十六经持第四中，八颂品胜如是说。

9.

Magadhe janapade ramaṇīye, desavare katapuññanivese;

Pāsāṇakacetiyavare suvibhatte, vasi bhagavā gaṇaseṭṭho.

10.

Ubhayavāsamāgatiyamhi [ubhayaṃ vā puṇṇasamāgataṃ yamhi (syā.)], dvādasayojaniyā parisāya;

Soḷasabrāhmaṇānaṃ kira puṭṭho, pucchāya soḷasapañhakammiyā;

Nippakāsayi dhammamadāsi.

11.

Atthapakāsakabyañjanapuṇṇaṃ, dhammamadesesi parakhemajaniyaṃ [varaṃ khamanīyaṃ (ka.)];

Lokahitāya jino dvipadaggo, suttavaraṃ bahudhammavicitraṃ;

Sabbakilesapamocanahetuṃ, desayi suttavaraṃ dvipadaggo.

12.

Byañjanamatthapadaṃ samayuttaṃ [byañjanamatthapadasamayuttaṃ (syā.)], akkharasaññitaopamagāḷhaṃ;

Lokavicāraṇañāṇapabhaggaṃ, desayi suttavaraṃ dvipadaggo.

13.

Rāgamale amalaṃ vimalaggaṃ, dosamale amalaṃ vimalaggaṃ;

Mohamale amalaṃ vimalaggaṃ, lokavicāraṇañāṇapabhaggaṃ;

Desayi suttavaraṃ dvipadaggo.

14.

Klesamale amalaṃ vimalaggaṃ, duccaritamale amalaṃ vimalaggaṃ;

Lokavicāraṇañāṇapabhaggaṃ, desayi suttavaraṃ dvipadaggo.

15.

Āsavabandhanayogākilesaṃ, nīvaraṇāni ca tīṇi malāni;

Tassa kilesapamocanahetuṃ, desayi suttavaraṃ dvipadaggo.

16.

Nimmalasabbakilesapanūdaṃ, rāgavirāgamanejamasokaṃ;

Santapaṇītasududdasadhammaṃ, desayi suttavaraṃ dvipadaggo.

17.

Rāgañca dosakamabhañjitasantaṃ [dosañca bhañjitasantaṃ (syā.)], yonicatuggatipañcaviññāṇaṃ;

Taṇhāratacchadanatāṇalatāpamokkhaṃ [taṇhātalaratacchedanatāṇapamokkhaṃ (syā.)], desayi suttavaraṃ dvipadaggo.

18.

Gambhīraduddasasaṇhanipuṇaṃ, paṇḍitavedaniyaṃ nipuṇatthaṃ;

Lokavicāraṇañāṇapabhaggaṃ, desayi suttavaraṃ dvipadaggo.

19.

Navaṅgakusumamālagīveyyaṃ, indriyajhānavimokkhavibhattaṃ;

Aṭṭhaṅgamaggadharaṃ varayānaṃ, desayi suttavaraṃ dvipadaggo.

20.

Somupamaṃ vimalaṃ parisuddhaṃ, aṇṇavamūpamaratanasucittaṃ;

Pupphasamaṃ ravimūpamatejaṃ, desayi suttavaraṃ dvipadaggo.



9
在宜人的摩揭陀国土上，
此乃积福者所居之胜地；
在精美的石窟精舍中，
众中至尊世尊安住于此。
10
当两方信众齐聚之时，
十二由旬范围内的大众；
据说十六婆罗门提问，
就十六问题询问之事；
他宣说开示了法义。
11
义理明晰且文句圆满，带来他人安宁的法义；
为利世间二足尊宣说，殊胜经典具众多法义；
能除一切烦恼的因由，二足至尊宣说妙经。
12
文句义理皆相应和合，以字汇标记深入譬喻；
能破除世间思虑知见，二足至尊宣说妙经。
13
于贪垢中无垢最清净，于嗔垢中无垢最清净；
于痴垢中无垢最清净，能破除世间思虑知见；
二足至尊宣说妙经。
14
于烦恼垢中无垢最清净，于恶行垢中无垢最清净；
能破除世间思虑知见，二足至尊宣说妙经。
15
诸漏结缚烦恼系缚，以及三种障盖诸垢；
为解脱彼等烦恼因由，二足至尊宣说妙经。
16
能除尽一切清净烦恼，离贪无动无忧之法；
寂静殊胜难见之法，二足至尊宣说妙经。
17
息灭贪欲及嗔怒寂静，四生五趣诸种识知；
能脱爱欲遮蔽缠缚，二足至尊宣说妙经。
18
深奥难见细致微妙，智者能解微妙义理；
能破除世间思虑知见，二足至尊宣说妙经。
19
九分教法如花鬘严饰，诸根禅定解脱分明；
具足八正道胜乘之法，二足至尊宣说妙经。
20
如月般清净无垢净，如海般珍宝庄严饰；
如花般灿烂如日光明，二足至尊宣说妙经。

21.

Khemasivaṃ sukhasītalasantaṃ, maccutatāṇaparaṃ paramatthaṃ;

Tassa sunibbutadassanahetuṃ, desayi suttavaraṃ dvipadaggoti.

Suttanipātapāḷi niṭṭhitā.

21
安稳寂静乐清凉，超越死亡至上义；
为见彼等寂灭故，二足至尊说妙经。
《经集》圆满。


